Iz vēstures

M ūsdienās, kad par studentiem sevi var saukt vairāk nekā pieci procenti Latvijas iedzīvotāju, studentu interešu aizstāvības organizāciju nozīme arvien pieaug. Taču kas ir aizstāvējis un pārstāvējis, rūpējies un gādājis par Latvijas Universitātes studentiem visus šos 90 gadus un kā tas ir noticis?Latvijas Universitātes Studentu padomes (SP) pirmsākumi meklējami līdz ar Latvijas Augstskolas dibināšanu 1919. gada septembrī, kad tika izveidots LU Studentu padomes birojs, kura galvenais uzdevums bija sarīkot pēc iespējas ātrākas LU SP vē-lēšanas. Tās notika 1920. gada martā, un tas uzskatāms par LU SP dibināšanas brīdi. Proporcionālās vēlēšanās kandidēja tikai divi saraksti – «Sociāldemokrāti» un «Kreisie žīdi», no kuriem uzvarēja pirmais. Lielā mērā tāds vēlēšanu iznākums radās tā-dēļ, ka ievērojama daļa apzinīgo studentu vēl bija frontē. Kad tie pārradās Augstskolā, tur atklāja tādu Studentu padomi, kas nepārstāvēja viņu intereses. Ar pilsoniskās Latvijas Augstskolas vadības atbalstu LU Studentu padomi atlaida, un tās vietā līdz nākamām vēlēšanām darbojās pagaidu Studentu padome, ko veidoja fakultāšu pārstāvji.Atbilstoši akadēmiskajai un tiesiskajai praksei, kā arī lai nostiprinātu savu juridisko statusu, LU SP tūlīt pēc ievēlēšanas ķērās pie LU SP Satversmes izstrādāšanas. LU SP pieņēma savu Satversmi 1922. gada nogalē, un LU Padome to apstiprināja 1923. gada sākumā. Satversme noteica, ka LU SP ir kā mazs studentu parlaments – princips, kas tika pārņemts arī pēc LU SP darbības atjaunošanas 1994. gadā. Studentu padomē bija 40 locekļi, ko reizi gadā LU studējošie Latvijas pilsoņi vē-lēja proporcionālās vēlēšanās. Turpmākajos gados Satversmi tikai vienreiz grozīja, paredzot, ka LU SP darbojas arī Universitātes Sports». Studentu padome arī ievēlēja trīs studentu pārstāvjus LU Padomē. 20. gadu sākumā un vidū galvenā loma LU Studentu padomes darbībā bija dažādām pilsoniskām studentu grupām, bet 20. gadu nogalē vadību pārņēma korporācijas, kas to saglabāja arī turpmākos gadus. Galvenie studentu grupējumi bija akadēmisko mūža organizāciju, partiju un nelatvie-šu saraksti. Vēlēšanas allaž bija skaļš notikums, kas tika atainots presē – kā studentu avīzēs, tā arī vispārējos laikrakstos. Vēlē-šanas notika pirmajā decembra svētdienā vienā un tajā pašā vietā – tagadējā LU galvenās ēkas garderobē. Tāpēc jo apbrīnojamāka ir studentu aktivitāte (ap 80%), kam tagad nekas nespēj līdzināties nedz Latvijā, nedz citur Eiropā.
P ēdējās LU Studentu padomes vēlēšanas notika 1933. gada decembrī. Pēc K. Ulmaņa valsts apvērsuma tāds LU Studentu padomes sastāvs vairs nebija pieņemams, un LU Padome to atlaida, saglabājot prezidiju. Turpmāk LU SP komisiju un prezidija locekļus uzņēma pats prezidijs ar rektora apstiprinājumu.

P ēc padomju okupācijas 1940. gadā Studentu padomi padzina, tomēr oficiāli tā netika likvidēta. Tāpēc vācu okupā-cijas sākumā 1941. gada jūlijā prezidijs varēja atsākt darbu rudensiepriekšējā sastāvā. Šai okupācijas laikā LU SP cīnījās ar vācuiestādēm par tai nodotajiem studentu organizāciju īpašumiem, pestīja studentus no nepatikšanām, tomēr arī noturēja svinīgassēdes Vadoņa dzimšanas dienā aprīlī. Pirmo reizi par LU SP priekšsēdētāju kļuva sieviete – Vera Kaminska, jo līdzšinējiem darboņiem bija jāiet armijā. LU SP likvidēja pēc atkārtotās padomju okupācijas 1944. gadā, un tās lietas nodeva Latvijas Valsts universitātes Studentu arodkomitejai. 1922. gadā sāka iznākt pirmais latviešu studentu laikraksts «Students». Sākotnēji to izdeva divi studentu aktīvisti, bet vēlāk tas saistījās ar studentu grupējumiem «Vienotnes» un «Akadē- miskās vienības». Laika gaitā studentu presi papildināja «Universitas» (izdeva korporācijas), «Studentu Dzīve» (konkordijas) un kādu laiku «Studentu Domas» (sociāldemokrāti). Studentu padomes darbību šīs avīzes aprakstīja jo cītīgi un atbilstīgi izdevējgrupas viedoklim.Visnotaļ aktīva bija Studentu padomes Ārlietu biroja darbība. LU SP bija pārstāvēta gan SELL (tā tolaik bija ne tikai sporta, bet gan vispārēja rakstura Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas studentu organizācija), gan CIE (Starptautiskajā Studentu konfederācijā), un Latvijas pārstāvis kādu laiku bija arī šīs konfederācijas vadībā. Sabiedriskās studentu dzīves pamatā tomēr bija studentu organizācijas, un LU SP nozīme bija samērā maza. LU Studentu padome rīkoja karnevālu «Nakts latīņu kvartālā». Tāpat itin svarīgi tolaik bija noteikt organizāciju iešanas kārtību tradicionālajā studentu 18. Novembra gājienā uz Brāļu kapiem. Dažādos ķīvi- ņos izmantoja pat nomētāšanu ar olām – un tas viss 18. novembrī! Studentu padome godam uzdevumu atrisināja un noteica, ka organizācijām jāstājas vecuma secībā. I deja par LU Studentu padomes atjaunošanu radās 1991. gadā, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad tika atjaunota arī Latvijas Universitātes Satversme. Taču LU SP tika atjaunota tikai pēc trīs gadiem, 1994. gada 27. jūnijā. 1994./1995. gadā par galveno spēku LU SP iz vir zījās studentu korporācijas, taču to darbība LU SP bija mazefektīva un apsīka jau 1995. gada rudenī. 1996. gadā par galveno noteicēju LU SP kļuva Ekonomikas un vadības fakultātes studenti, kas iedibināja visai autoritatīvu pārvaldi, taču arī citu fakultāšu studenti tika pie vārda un amatiem. 1997. gadā LU SP iesaistījās Latvijas Studentu apvienības rīkotajās ielu akcijās un protestos. 21. gadsimts LU SP sākās ar lielām kaislībām, kad LU SP nomāca savstarpējie ķīviņi, sākās politizēšanās un piesliešanās kādiem politiskajiem spēkiem. LU SP piedzīvoja arī lielu skandālu, par ko tika ierosināta krimināllieta, – no LU SP biroja tika nozagts seifs. 2000. gadā par LU SP priekšsēdētāju kļuva Juris Pūce, kurš iekšējās nesaskaņas noregulēja ar strukturālām pārmaiņām. 2004. gadā LU SP pie varas nonāca ar Tautas partiju saistīti studenti no Juridiskās fakultātes, pilnībā tika diskreditētas vēlēšanas, un nozagtā balsošanas urna tika atrasta peldam Rīgas kanālā. Par kulminācijas mirkli kļuva SP izstāšanās no Lat vijas Studentu apvienības. 2005. gadā pēc «divu Aristoteļu» laika, kad LU SP problēmu risināšanā bija iesaistījies pat rektors Ivars Lācis, par LU SP priekšsēdētāju kļuva Zaiga Kazāka no Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes. LU SP sākās stabilitātes laiks, tika nostiprināta vēlēšanu sistē- ma – LU SP vairs nedarbojās partiju princips, bet tika noteikta kvota, cik studentu pēc pārstāvības principa no katras fakultā-tes jādeleģē darbam LU SP, sakārtota LU SP juridiskā bāze un izveidots stabils LU SP pārstāvības mehānisms LU lēmējinstitū- cijās, tika izveidota LUSTABIŅA – bērnistaba, kurā LU studenti var atstāt savus bērnus lekciju laikā. 2007. gadā LU vadība LU SP uzticēja pilnībā organizēt jauno studentu svētkus «Aristotelis», par ko LU SP priekšsēdētāja Vita Duka saņēma rektora atzinības rakstu. Šajā laikā LU SP nodibināja arī LU SP Gada balvu, ik gadus decembrī izvēr tējot visu fakultāšu studentu pašpārvalžu darbu.

Rakstā izmantoti LU SP vecbiedra Ritvara Eglāja materiāli un avoti no LU SP arhīva.